Mācītāja Ilze Goforth jautā:

Mans jautājums ir sekojošs – kāds ir Archibīskapa amata kandidāta redzējums (vīzija) par to, kur LELBĀL atradīsies pēc 10, 20 vai 40 gadiem un nevis tikai pieciem gadiem, par ko vaicā vēlēšanu komisija? Kāds ir Archibīskapa amat kandidāta redzējums/ vīzija par latviešu baznīcas pāreju uz mītnes zemes valodu? Vai to darīt? Kā to darīt? Kad to darīt? Ko atbildēt tiem, kas saka, ka „mums ir bail, ka mēs paliksim par amerikāņu bazīcu” (kas neizbēgami ir noticis ar citu etnisko grupu baznīcām – holandiešiem, zviedriem, norvēģiem, vāciešiem, uc. )?

Līdz šim šīs lietas (angļu valodas dievkalpojumi, utt.) ir bijušas draudzes mācītāju pašu rokās. Es saprotu, ka pārmaiņām ir vajadzīgs laiks. Tas par ko vaicāju nav jānotiek šodien vai rītā, tomēr vēlos dzirdēt jūsu domas šajā lietā.

Ja mana draudze savā vīzijā izvēlas vairāk „mirt” un nevis dot iespēju „dzīvot”, es kā draudzes gans nojaušu, ka mana kalpošana šajā draudzē ar to eventuāli beidzas. Man ir mana vīzija šai draudzei, kas tai varētu ļaut dzīvot, bet ja tā nesakrīt ar draudzes pašas vīziju – ko darīt?

Lai lasītu kandidātu atbildes piespied uz vārda.

prāvests Colvin MacPherson

arch. E.E. Rozītis

prāv.emer. Maris Ķirsons

prāv.emer. Fritz Kristbergs atbilde otrā daļa

Atpakaļ uz sākumlapu/home